15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs vēlētāju līdzdalība. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gada vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Tādēļ pat neliels aktivitātes kāpums var izšķirt, vai šoreiz tiks pārvarēta prognozē stingri noteiktā 60% robeža.

Autors: Kinoteikumi redakcija. Publicēts 2026. gada 28. augustā.

Galvenie fakti

• Prognozes jautājums: vai galīgā vēlētāju aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Vēlēšanu un prognozes noslēguma datums ir 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ nozīmē CVK galīgo rādītāju 60,01% vai vairāk.
• NĒ nozīmē galīgo rādītāju 60,00% vai mazāk.
• Izšķirošs būs tikai CVK publicētais valsts kopējais rezultāts.

2022. gada rezultāts padara 60% robežu īpaši tuvu

1. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Tas ir tikai 0,57 procentpunktus zem 60% atzīmes, taču prognozes atrisināšanai ar precīzi 60,00% nepietiks.

Ja CVK rezultātu publicēs ar divām zīmēm aiz komata, zemākais JĀ iznākums būs 60,01%. Salīdzinājumā ar 2022. gadu tas nozīmētu vismaz 0,58 procentpunktu pieaugumu. Atšķirība ir neliela, tāpēc rezultātu var ietekmēt arī salīdzinoši mērenas pārmaiņas vēlētāju mobilizācijā.

Šeit svarīgi nošķirt procentuālo aktivitāti no nodoto balsu absolūtā skaita. Balsstiesīgo kopums var mainīties, tādēļ prognozi nevar atrisināt, vienkārši salīdzinot vēlētāju skaitu ar iepriekšējām vēlēšanām. Arī neliels balsotāju skaita pieaugums pats par sevi vēl nepierāda, ka aktivitātes procents būs augstāks par noteikto robežu.

Kādēļ lielāka līdzdalība stiprinātu jaunās Saeimas mandātu

Vēlētāju aktivitāte nosaka, cik plaša sabiedrības daļa tieši piedalījusies parlamenta sastāva izvēlē. Augstāka līdzdalība pati par sevi negarantē noteiktu partiju uzvaru vai stabilu valdību, tomēr tā var palielināt jaunās Saeimas politiskā mandāta uztverto pārstāvniecību.

Ja piedalās vairāk vēlētāju ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem, rezultāts aptver plašāku sabiedrības izvēļu loku. Savukārt zemāka aktivitāte var palielināt disciplinētu un pastāvīgu vēlētāju grupu relatīvo ietekmi, jo katra nodotā balss veido lielāku daļu no kopējā balsojuma.

Tomēr 60% šajā prognozē nav vērtējums par vēlēšanu kvalitāti vai jaunās Saeimas juridisko statusu. Tas ir skaidrs sabiedriskās līdzdalības salīdzinājuma punkts, kas atrodas ļoti tuvu 2022. gada rezultātam.

Vēlēšanu datumu nosaka Satversme

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Konstitucionāli noteiktais datums ļauj savlaicīgi vērtēt kampaņas attīstību un sabiedrības gatavību piedalīties. Taču tas vēl neļauj droši paredzēt aktivitāti: līdz vēlēšanu dienai vēlētāju lēmumus var mainīt politiskā konkurence, aktuālie notikumi un praktiskās iespējas nobalsot.

Prognozes noslēguma datums sakrīt ar vēlēšanu dienu, bet galīgais vērtējums var būt pieejams vēlāk. Jautājums netiks atrisināts pēc agrīniem paziņojumiem, iecirkņu aptaujām vai vēlēšanu dienas starprezultātiem.

Kas var palielināt vēlētāju aktivitāti

Lai aktivitāte pārsniegtu 60%, nav nepieciešams vēsturiski neparasts līdzdalības lēciens. Tomēr pat nelielam pieaugumam jābūt pietiekami plašam, lai tas atspoguļotos valsts kopējā procentā.

Konkurence un vēlētāju mobilizācija

Cieša partiju konkurence var radīt sajūtu, ka katrai balsij ir lielāks svars. Līdzdalību var veicināt arī skaidri atšķirīgi politiskie piedāvājumi, sabiedrībai nozīmīgi dienaskārtības jautājumi un aktīva vēlētāju uzrunāšana.

Svarīga būs arī vēlēšanu informācijas pieejamība. Skaidrojumi par balsošanas vietām, laiku un kārtību var mazināt praktisku neziņu. Tomēr informatīva kampaņa automātiski nenozīmē lielāku aktivitāti, ja vēlētāji nejūtas politiski pārstāvēti.

Balsošana Latvijā un ārvalstīs

Latvijas pilsoņu līdzdalība ārvalstīs var kļūt nozīmīga, ja kopējais rezultāts atrodas ļoti tuvu 60% robežai. Diasporas mobilizāciju var ietekmēt informētība, attālums līdz balsošanas iespējām un interese par Latvijas politiskajiem procesiem.

Prognozes atrisināšanā ārvalstu balsojums netiks vērtēts kā atsevišķs rezultāts. Tāpat nebūs izšķiroši atsevišķu Latvijas pašvaldību vai iecirkņu aktivitātes rādītāji. Nozīme būs tikai tam, kā CVK tos ietvers galīgajā valsts kopējā aktivitātē.

Kas var atstāt aktivitāti 60% līmenī vai zem tā

NĒ scenāriju var veicināt vilšanās politiskajā piedāvājumā, zema uzticēšanās institūcijām vai pārliecība, ka viena balss neietekmēs iznākumu. Arī šķietami paredzams vēlēšanu rezultāts var mazināt motivāciju piedalīties.

Līdzdalību var samazināt praktiski šķēršļi, nepietiekama informācija vai neskaidrība par balsošanas kārtību. Atsevišķas vēlētāju grupas var saskarties ar atšķirīgām grūtībām Latvijā un ārvalstīs, taču šo faktoru kopējo ietekmi iepriekš precīzi izmērīt nevar.

Arī intensīva kampaņa nav droša augstākas aktivitātes pazīme. Asa politiskā konkurence vienus vēlētājus mobilizē, bet citos var pastiprināt nogurumu vai atsvešinātību. Tādēļ publiskā uzmanība un faktiskā dalība vēlēšanās nav viens un tas pats.

JĀ un NĒ scenārijus šķir ļoti neliela starpība

JĀ scenārijā 2026. gada vēlēšanas piesaista nedaudz plašāku vēlētāju loku nekā 2022. gadā. To varētu nodrošināt vairāku faktoru kopums: ciešāka politiskā konkurence, aktīvāka jauno vēlētāju iesaiste, diasporas līdzdalība un sabiedrībā īpaši nozīmīgi jautājumi.

NĒ scenārijam nav nepieciešams būtisks aktivitātes kritums. Tas iestāsies arī tad, ja līdzdalība nedaudz pieaugs, bet apstāsies pie 60,00%. Tādēļ apgalvojums, ka aktivitāte sasniegusi 60%, vēl nebūs pietiekams prognozes pozitīvai atrisināšanai.

Pašlaik droši zināms ir vēlēšanu datums, 2022. gada salīdzinājuma rādītājs un precīzā atrisināšanas robeža. Nav zināms, kā mainīsies politiskā konkurence, cik aktīvi iesaistīsies vēlētāji Latvijā un ārvalstīs un kādi notikumi ietekmēs sabiedrības noskaņojumu līdz 3. oktobrim.

Divi oficiālie avoti atbild uz atšķirīgiem jautājumiem

Satversme ir avots vēlēšanu datuma noteikšanai, savukārt CVK dati ir pamats gan 2022. gada salīdzinājumam, gan 2026. gada prognozes galīgajam atrisinājumam. Šīs funkcijas nav savstarpēji aizstājamas: zināms vēlēšanu datums nepasaka, kāda būs aktivitāte, bet vēlēšanu vakarā publiskots nepilnīgs aktivitātes rādītājs vēl nav galīgais rezultāts.

Tādēļ lasītājam, sekojot robežas pārvarēšanai, būtiski pārbaudīt ne tikai publicēto procentu, bet arī tā statusu. Ja norādīts, ka dati ir provizoriski vai aptver tikai daļu rezultātu, tie var raksturot tendenci, taču nevar noteikt JĀ vai NĒ iznākumu.

Prognozi atrisinās tikai CVK galīgais kopējais rādītājs

Par JĀ rezultātu tiks atzīta tikai tāda CVK publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās, kas ir stingri lielāka par 60,00%. Rādītājs 60,00% vai zemāks nozīmēs NĒ.

Netiks izmantoti vēlēšanu dienas starprezultāti, mediju aplēses, iecirkņu aptaujas vai atsevišķu pašvaldību dati. Ja sākotnēji publicētie skaitļi vēlāk tiks precizēti, noteicošā būs CVK galīgā valsts kopējā aktivitāte.

Vēlēšanu vakarā galvenais signāls būs tas, vai kopējais rādītājs nostiprinās virs robežas. Tomēr galīgais secinājums būs izdarāms tikai pēc tam, kad CVK būs publicējusi oficiālo kopsavilkumu, nevis brīdī, kad saskaitīta tikai daļa balsu.

Avots: Likumi.lv