ECB 10. septembra likmju lēmums un kredītu izmaksas

Eiropas Centrālās bankas kalendārā nākamā monetārās politikas sanāksme paredzēta 2026. gada 9. un 10. septembrī. Latvijas kredītņēmējiem, noguldītājiem un uzņēmumiem svarīgākais būs 10. septembrī publicētais lēmums, tomēr pat ECB likmju samazinājums nenozīmētu tikpat lielu un tūlītēju visu kredītmaksājumu kritumu.

Autors: Kinoteikumi redakcija. Publicēts 2026. gada 31. augustā.

Svarīgākie akcenti pirms ECB sanāksmes

• Jautājums: vai ECB pazeminās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad gaidāms monetārās politikas lēmums.
• JĀ: vismaz viena likme noteikta zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ: visas trīs likmes paliek nemainīgas vai tiek tikai paaugstinātas.
• Rezultātu noteiks ECB lēmums un tās publicētā galveno procentu likmju datu lapa.

Šis ir precīzi pārbaudāms jautājums, nevis vērtējums par lēmuma kvalitāti. Ja viena likme tiks samazināta, bet cita paliks nemainīga vai pat tiks paaugstināta, iznākums tik un tā būs JĀ, jo pietiek ar vismaz vienas galvenās likmes pazemināšanu.

Kas jau ir zināms par 9. un 10. septembra sanāksmi

ECB Padomes oficiālais sanāksmju kalendārs norāda, ka monetārās politikas sanāksme notiks 2026. gada 9. un 10. septembrī. Tieši pēc šādām sanāksmēm ECB paziņo lēmumus par procentu likmēm un izklāsta savu vērtējumu par eirozonas ekonomiku.

Šobrīd droši zināms ir sanāksmes datums un tas, kur būs pārbaudāms tās rezultāts. No kalendāra vien nevar secināt, vai likmes tiks samazinātas, saglabātas vai paaugstinātas. Tādēļ līdz lēmuma publicēšanai abi iznākumi paliek iespējami.

ECB monetārās politikas izvēli parasti saista ar inflācijas perspektīvu, ekonomiskās aktivitātes dinamiku, algu un cenu spiedienu, kreditēšanas nosacījumiem un risku līdzsvaru. Tomēr gaidas, analītiķu prognozes un finanšu tirgus cenas nav galīgais rezultāts. Izšķirošs būs tikai publiskais ECB lēmums.

Kuras trīs ECB likmes tiks salīdzinātas

ECB publicē nevis vienu, bet trīs galvenās procentu likmes. Prognozes atrisināšanai jāpārbauda katra no tām:

• noguldījumu iespējas likme;
• galveno refinansēšanas operāciju likme;
• aizdevumu iespējas uz nakti likme.

Noguldījumu iespējas likme attiecas uz banku naudas izvietošanu centrālajā bankā uz nakti. Galveno refinansēšanas operāciju likme saistīta ar regulāru likviditātes nodrošināšanu bankām. Aizdevumu iespējas uz nakti likme nosaka nosacījumus, ar kuriem bankas var aizņemties no centrālās bankas uz nakti pret atbilstošu nodrošinājumu.

ECB galveno procentu likmju datu lapā ir norādīti šo trīs likmju līmeņi un datumi, no kuriem tie stājas spēkā. Salīdzinājumam jāizmanto pēdējais līmenis tieši pirms septembra sanāksmes un līmenis, kas noteikts 10. septembra lēmumā.

Svarīga ir lēmumā noteiktā pārmaiņa, pat ja jaunais likmes līmenis tehniski stājas spēkā dažas dienas vēlāk. Savukārt agrāks samazinājums, kas veikts pirms šīs sanāksmes, nevar noteikt septembra jautājuma iznākumu.

ECB procentu likmes un Euribor nav viens un tas pats

ECB galvenās likmes ir centrālās bankas noteikti monetārās politikas instrumenti. Euribor ir naudas tirgus atsauces likmju kopums dažādiem termiņiem, kas atspoguļo nosacījumus, ar kādiem eirozonas banku tirgū tiek vērtēta finansējuma cena.

ECB lēmumi būtiski ietekmē tirgus gaidas un finansēšanas apstākļus, taču starp ECB likmes izmaiņu un Euribor nav automātiskas attiecības viens pret vienu. Euribor var sākt mainīties vēl pirms sanāksmes, ja tirgus dalībnieki jau gaida konkrētu lēmumu. Tas var arī reaģēt citā apmērā nekā ECB noteiktā pārmaiņa.

Tādēļ 0,25 procentpunktu ECB likmes samazinājums pats par sevi nenozīmētu, ka visi Euribor termiņi tajā pašā dienā samazināsies par 0,25 procentpunktiem. Reakciju var ietekmēt tas, vai lēmums jau bijis gaidīts, kāds ir ECB turpmākais vēstījums un kā mainās ekonomikas perspektīva.

Šī atšķirība ir būtiska arī prognozes iznākumam. Jautājums netiks atrisināts pēc Euribor kustības, komercbanku piedāvājumiem vai kredītu ikmēneša maksājumiem. To noteiks tikai trīs ECB galveno procentu likmju salīdzinājums.

Kad Latvijas kredītņēmējs varētu sajust pārmaiņas

Mainīgas procentu likmes mājokļa kredītam kopējā likme bieži sastāv no atsauces likmes un bankas pievienotās maržas. Pat ja Euribor pēc ECB lēmuma samazinātos, aizņēmēja maksājums parasti mainītos tikai līgumā paredzētajā procentu likmes pārskatīšanas datumā.

Piemēram, kredītam ar sešu mēnešu Euribor maksājumu ietekmē konkrētajā pārskatīšanas dienā fiksētais indeksa līmenis. Ja pārskatīšana notikusi neilgi pirms ECB sanāksmes, iespējamais samazinājums maksājumā var parādīties tikai nākamajā periodā. Bankas marža parasti nemainās tikai tādēļ, ka ECB pārskata savas likmes.

Fiksētas likmes kredītam tieša tūlītēja ietekme var nebūt vispār. Izmaiņas kļūst nozīmīgas, kad beidzas fiksācijas periods, tiek slēgts jauns līgums vai apsvērta pārfinansēšana. Arī jauniem aizdevumiem piedāvātās likmes ir atkarīgas no klienta riska, nodrošinājuma, termiņa un bankas cenu politikas.

Kredītņēmējam pirms 10. septembra ir lietderīgi pārbaudīt:

• kāds Euribor termiņš norādīts līgumā;
• kurā datumā tiek pārskatīta kredīta likme;
• kāda ir nemainīgā bankas marža;
• vai līgumā paredzēta fiksēta vai mainīga likme;
• kā mainītos maksājums pie vairākiem iespējamiem procentu likmju līmeņiem.

Aprēķini ir scenāriji, nevis garantija. Personīgo ietekmi nosaka atlikusī pamatsumma, termiņš, atmaksas grafiks un konkrētā līguma nosacījumi.

Ko lēmums var nozīmēt noguldītājiem un uzņēmumiem

Likmju samazināšanas ceļš parasti rada lejupvērstu spiedienu uz jauno termiņnoguldījumu piedāvājumu ienesīgumu, taču bankām nav pienākuma samazināt klientu noguldījumu likmes tieši tādā pašā apmērā vai vienā datumā ar ECB. Konkurence par noguldījumiem un katras bankas finansējuma vajadzības var radīt atšķirīgus piedāvājumus.

Uzņēmumiem zemākas tirgus likmes var mazināt mainīgas likmes finansējuma izmaksas un uzlabot jaunu investīciju projektu aprēķinus. Ietekme nav vienāda visiem: kredītriska novērtējums, nodrošinājums, nozares perspektīva un bankas marža joprojām var būt būtiska kopējās cenas daļa.

Ja ECB likmes saglabātu nemainīgas, tas nenozīmētu, ka Euribor vai banku piedāvājumi noteikti paliks pilnīgi nemainīgi. Tirgus var pārskatīt gaidas par nākamajām sanāksmēm, un bankas var mainīt individuālos piedāvājumus citu iemeslu dēļ. Savukārt likmju paaugstināšana palielinātu augstāku finansēšanas izmaksu risku, bet arī tās pārnese nebūtu vienāda katram klientam.

Kā 10. septembrī tiks noteikts galīgais iznākums

JĀ iznākums iestāsies, ja 10. septembra monetārās politikas lēmumā vismaz noguldījumu iespējas likme, galveno refinansēšanas operāciju likme vai aizdevumu iespējas uz nakti likme būs noteikta zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.

NĒ iznākums iestāsies, ja visas trīs likmes paliks nemainīgas vai lēmums ietvers tikai paaugstinājumus. Arī paziņojums par iespējamu samazinājumu nākotnē būtu NĒ, ja 10. septembrī neviena no trim likmēm faktiski netiktu noteikta zemāka.

Rezultātu nemaina tas, cik strauji pēc paziņojuma kustas Euribor, obligāciju ienesīgums vai banku akciju cenas. Arī ECB vadības komentāri par turpmāko politiku nav pietiekami, ja tie nav papildināti ar vismaz vienas galvenās likmes samazinājumu konkrētajā lēmumā.

Nākamā pārbaude būs ECB 10. septembra paziņojums un atjaunotā galveno procentu likmju lapa. Tikai pēc abu publisko ierakstu salīdzināšanas būs iespējams nepārprotami noteikt JĀ vai NĒ iznākumu un pēc tam vērtēt atsevišķo ietekmi uz Euribor un Latvijas kredītmaksājumiem.

Avots: European Central Bank