Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā šī diena ir iespēja padomāt par valodu izvēlēm, kas jau ir daļa no ikdienas: kādā valodā sarunājamies mājās, ko mācāmies skolā un kā sazināmies darbā. Tās centrā ir vienkārša doma — valodu apguve palīdz saprast citus cilvēkus, vienlaikus saglabājot un lietojot latviešu valodu.

Autors: Kinoteikumi redakcija.

Kāpēc Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī

26. septembris ir Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas datums. Tā ir atzīmējama diena, kas pievērš uzmanību valodām un to apguvei. Datums pats par sevi neuzliek pienākumu apgūt jaunu valodu vai piedalīties kādā pasākumā. Tas drīzāk dod iemeslu paskatīties, kā valodas palīdz cilvēkiem sazināties dažādās dzīves situācijās.

Eiropas Padome savā Eiropas Valodu dienas vietnē norāda šīs dienas datumu. Runājot par dienas izcelsmi, svarīgi atšķirt pašu atzīmējamo dienu no konkrētiem vietējiem sarīkojumiem. Skola, bibliotēka vai cita organizācija var izvēlēties, kā tai pievērsties, taču no dienas datuma vien nevar secināt, ka kādā vietā šodien notiek pasākums.

Daudzvalodība nenozīmē, ka ikvienam jāprot vairākas valodas vienādā līmenī. Cilvēks var brīvi sarunāties vienā valodā, lasīt citā un trešajā zināt tikai dažas ikdienā noderīgas frāzes. Arī šāda atšķirīga pieredze parāda, kāpēc valodu apguvi ir vērts uztvert kā ilgstošu procesu, nevis vienu pārbaudījumu.

Latviešu valoda un citas valodas Latvijas ikdienā

Latvijā latviešu valoda ir kopīga saziņas telpa, kurā cilvēki mācās, strādā un kārto ikdienas lietas. Līdzās tai cilvēki lieto arī citas valodas — ģimenē, draugu lokā, ceļojumos vai saziņā ar cilvēkiem ārpus Latvijas. Šīs situācijas var prasīt atšķirīgas prasmes: vienā vajadzīga precīza rakstiska valoda, citā pietiek ar spēju uzdot jautājumu un saprast atbildi.

Daudzvalodību viegli iedomāties kā sarakstu ar valodām, ko cilvēks prot. Ikdienā svarīgāks bieži ir jautājums, ko viņš ar tām var izdarīt. Vai bērns spēj pastāstīt vecvecākam par savu dienu? Vai skolēns saprot mācību materiālu? Vai kolēģi var vienoties par uzdevumu tā, lai neviens nepārprot norādes? Šādi piemēri valodu padara par praktisku saziņas rīku.

Vienlaikus cilvēku valodu prasmes un pieredze nav vienāda. Dažam jaunas valodas apguve sākas agrā bērnībā, citam — pieaugušā vecumā pēc darba vai dzīvesvietas maiņas. Arī iespējas mācīties atšķiras. Tāpēc iekļaujoša saruna par daudzvalodību sākas ar pacietību: ļaut cilvēkam pabeigt domu, vajadzības gadījumā paskaidrot nepazīstamu vārdu un pārjautāt, vai teiktais ir saprasts.

Ko ģimene un skola var iegūt no sarunas par valodām

Ģimenē valoda var būt saikne ar radiniekiem un ģimenes stāstiem. Bērnam palīdz ne vien nodarbības, bet arī iespēja dzirdēt valodu dzīvos apstākļos: sarunā, kopīgā lasīšanā vai ikdienas darbībās. Ja mājās skan vairākas valodas, pieaugušie var paskaidrot, kurās situācijās katru no tām lieto un kāpēc tās ģimenei ir nozīmīgas.

Skolā Eiropas Valodu diena var rosināt jautājumu, kā mācīties tā, lai valodu lietotu, nevis tikai iegaumētu vārdus pārbaudes darbam. Skolēnam var būt vieglāk saskatīt mērķi, ja viņš saprot, ko ar jauno prasmi vēlētos paveikt: izlasīt grāmatu, sarunāties ceļojumā vai saprast interviju. Šis mērķis var mainīties, un tam nav jābūt vienādam visai klasei.

Noder arī uzmanība pret latviešu valodas prasmēm. Plašāks vārdu krājums un prasme skaidri izteikt domu palīdz mācībās neatkarīgi no tā, vai skolēns apgūst vēl kādu valodu. Vairāku valodu klātbūtne nav iemesls atstāt novārtā latviešu valodu; tā dod iespēju apzinātāk domāt par to, kā katrā valodā saprotam un formulējam domas.

Darbā valodu prasmes sākas ar skaidru saziņu

Darba vidē svešvaloda var palīdzēt izlasīt informāciju, atbildēt klientam vai sadarboties ar kolēģi. Tomēr valodas prasmes nav tikai spēja runāt ātri un bez kļūdām. Tikpat nozīmīgi ir precizēt terminu, pārjautāt neskaidru norādi un īsi apkopot panākto vienošanos. Tas palīdz arī tad, ja visi sarunas dalībnieki runā vienā valodā.

Mācību izvēli tādēļ var sākt ar konkrētu vajadzību. Cilvēkam, kurš ikdienā lasa dokumentus, var noderēt lasīšanas un nozares vārdu krājuma vingrinājumi. Tam, kurš regulāri sarunājas ar klientiem, svarīgāka var būt klausīšanās un īsu atbilžu veidošana. Skaidrs mērķis ļauj pamanīt progresu arī tad, ja līdz brīvai valodas lietošanai vēl tāls ceļš.

Eiropas Valodu diena var būt labs brīdis vienam mazam solim: izvēlēties tekstu, ko gribas saprast, pajautāt ģimenes loceklim par kādu viņa lietotu vārdu vai vienoties par regulāru sarunu vingrinājumu. Ja interesē konkrēta nodarbība vai pasākums 26. septembrī, tā norises laiku un vietu visdrošāk pārbaudīt pie paša rīkotāja.

Avots: Eiropas Padome