ES MI akts Latvijā: kas mainās darbavietās

Autors: Kinoteikumi redakcija
Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad rūpīgāk jāuzskaita izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas, jānosaka to riska līmenis un jānodrošina cilvēka uzraudzība. No 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu, tostarp vairākus pienākumus augsta riska un lietotājiem tieši redzamiem risinājumiem. Tomēr katrai sistēmai jāpārbauda konkrētais regulas pārejas termiņš — visas prasības nesāk darboties vienlaikus.

Praktiskā informācija

• Darba devējiem jāizveido izmantoto MI rīku un to funkciju saraksts.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas sistēmām var būt augsta riska statuss.
• Cilvēkam jāspēj uzraudzīt sistēmu un vajadzības gadījumā iejaukties.
• Tērzēšanas un sintētiska satura pakalpojumiem noteiktos gadījumos vajadzīgs skaidrs paziņojums.
• Pienākumi atšķiras sistēmas nodrošinātājam, ieviesējam, importētājam un izplatītājam.

Piemērošanas grafiks nav viens datums visām sistēmām

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tajā paredzēta pakāpeniska prasību ieviešana. Aizliegtās MI prakses un pienākums rūpēties par iesaistīto darbinieku MI pratību kļuva piemērojams 2025. gada 2. februārī. Daļa pārvaldības un vispārīga lietojuma MI modeļu noteikumu sekoja 2025. gada 2. augustā.

Plašākais piemērošanas posms sākās 2026. gada 2. augustā. Atsevišķām augsta riska sistēmām, kas saistītas ar ES regulētiem produktiem, paredzēts vēlāks termiņš — 2027. gada 2. augusts. Atšķirīgi nosacījumi var attiekties arī uz sistēmām, kuras tirgū vai lietošanā nonākušas pirms konkrētās prasības piemērošanas.

Tādēļ organizācijai nepietiek tikai zināt sistēmas iegādes datumu. Jāpārbauda tās paredzētais lietojums, riska kategorija, organizācijas loma piegādes ķēdē un attiecīgais regulas pants. Individuālos gadījumos var būt vajadzīgs juridisks vai nozares atbilstības izvērtējums.

Darbavietās uzmanības centrā ir atlase un darbinieku pārvaldība

MI sistēmas, kas paredzētas kandidātu atlasei, pieteikumu filtrēšanai, paaugstināšanas vai darba attiecību izbeigšanas lēmumiem, uzdevumu sadalei un darba snieguma uzraudzībai, noteiktos apstākļos var tikt klasificētas kā augsta riska sistēmas. Izšķirošs ir paredzētais lietojums, nevis tas, vai piegādātājs produktu sauc par palīgu vai automatizācijas rīku.

Pirms šādu risinājumu ieviešanas darba devējam būtu jāpārbauda vismaz:

• kādi dati tiek izmantoti un kādam nolūkam;
• kurš pieņem galīgo lēmumu par cilvēku;
• vai uzraugošais darbinieks saprot sistēmas iespējas un ierobežojumus;
• vai iespējams pamanīt kļūdu, neobjektīvu rezultātu vai darbības novirzi;
• kā tiek glabāti sistēmas žurnāli un ziņots par incidentiem;
• vai darbinieki un viņu pārstāvji jāinformē pirms sistēmas izmantošanas.

Emociju atpazīšana darbavietā principā ir aizliegta, izņemot šauri formulētus medicīniskus vai drošības nolūkus. Savukārt MI pratības pienākums nozīmē, ka apmācībai jāatbilst darbinieku zināšanām, sistēmas lietošanas kontekstam un riskam — ar vispārīgu prezentāciju ne vienmēr būs pietiekami.

Nodrošinātājs un ieviesējs neatbild par vienu un to pašu

Sistēmas nodrošinātājs parasti ir atbildīgs par produkta izstrādes atbilstību, riska pārvaldību, tehnisko dokumentāciju, testēšanu un citām prasībām, kas piemērojamas konkrētajai kategorijai. Latvijas uzņēmums, kas gatavu sistēmu izmanto savā darbībā, biežāk būs tās ieviesējs.

Ieviesējam jālieto augsta riska sistēma atbilstoši instrukcijām, jānodrošina pienācīga cilvēka uzraudzība un jākontrolē tā rīcībā esošie ievaddati. Ja uzņēmums būtiski pārveido sistēmu, maina paredzēto lietojumu vai izplata to ar savu nosaukumu, tā loma un pienākumi var mainīties.

Digitālo pakalpojumu lietotājiem jāredz, kad darbojas MI

Cilvēks, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, parasti jāinformē, ka viņš mijiedarbojas ar MI, ja vien tas nav acīmredzams no situācijas. Atsevišķi caurskatāmības pienākumi attiecas arī uz sintētisku audio, attēlu, video un tekstu, kā arī dziļviltojumiem.

Tehniska marķēšana un lietotājam redzams paziņojums nav viens un tas pats pienākums. Nodrošinātājam var būt jāpanāk, lai MI radīto saturu varētu atpazīt mašīnlasāmā veidā, bet satura publicētājam vai sistēmas ieviesējam noteiktos gadījumos jāatklāj, ka materiāls ir mākslīgi radīts vai pārveidots. Regulā ir izņēmumi un īpaši noteikumi, tādēļ katrs publicēšanas veids jāvērtē atsevišķi.

Oficiālie regulas avoti

Saistošais regulējums ir Regula (ES) 2024/1689 vietnē EUR-Lex. Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo uz risku balstīto pieeju un piemērošanas grafiku.

Nākamais praktiskais solis organizācijai ir sasaistīt katru izmantoto MI sistēmu ar tās nolūku, riska kategoriju, atbildīgo personu un piemērošanas termiņu. Tieši šī inventarizācija parāda, kur vajadzīga dokumentācija, apmācība, cilvēka uzraudzība vai skaidrāka informācija lietotājam.

Avots: Eiropas Komisija