15. Saeima: vai 3. oktobrī līdzdalība sasniegs 60%?

Autors: Kinoteikumi redakcija | Publicēts: 2026. gada 29. augustā

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Saeimas vēlēšanu likums paredz kārtējās parlamenta vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Šajā datumā noslēgsies arī prognoze par 60% līdzdalības slieksni, bet iznākumu noteiks vēlāk publicētais Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais valsts kopējais rādītājs.

Prognozes centrā nav partiju popularitāte vai nākamās valdības sastāvs. Jautājums ir šaurāks: vai vēlēšanās piedalīsies vismaz seši no katriem desmit balsstiesīgajiem. Tas palīdzēs novērtēt jaunās Saeimas sabiedriskā mandāta plašumu, taču neparādīs, par kuru sarakstu vēlētāji balsojuši.

60% prognozes nosacījumi vienā skatā

• Jautājums: vai 3. oktobra Saeimas vēlēšanu aktivitāte sasniegs vismaz 60,00%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir 60,00% vai augstāks.
• NĒ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir zemāks par 60,00%.
• Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte.

Robežvērtība ir iekļaujoša. Tieši 60,00% nozīmē JĀ, savukārt 59,99% nozīmē NĒ. Ja vēlēšanu naktī redzamie skaitļi vēlāk tiek precizēti, izmanto pēdējo CVK publicēto galīgo rādītāju, nevis agrāku ziņu virsrakstu vai ekrānuzņēmumu.

Ko vēlētāju aktivitāte pasaka par 15. Saeimas mandātu

Vēlētāju aktivitāte rāda, cik plaša balsstiesīgo sabiedrības daļa ir piedalījusies parlamenta izvēlē. Ja rādītājs sasniedz 60%, vēlēšanu procesā piedalījušies vismaz seši no katriem desmit balsstiesīgajiem. Zemāks rezultāts nozīmē, ka lielāka sabiedrības daļa savu balsi nav izmantojusi.

Šis skaitlis var raksturot pilsoniskās iesaistes plašumu, tomēr to nedrīkst pārvērst par automātisku politiskā atbalsta mērījumu. 60% aktivitāte nenozīmē 60% atbalstu uzvarējušajam sarakstam, koalīcijai vai kādam politiķim. Piedalījušos vēlētāju balsis sadalās starp dažādiem sarakstiem, un daļa vēlēšanu zīmju var nebūt derīga konkrēta saraksta atbalsta noteikšanai.

Arī augsta līdzdalība pati par sevi nepasaka, kāpēc cilvēki devušies balsot. Vienus var mobilizēt atbalsts, citus — vēlme panākt politiskas pārmaiņas. Tādēļ aktivitātes procents un partiju rezultāti jālasa kā divi atšķirīgi vēlēšanu rādītāji.

Kam ir tiesības balsot Saeimas vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Tātad jaunietis, kuram 18 gadi aprit tieši 3. oktobrī, atbilst vecuma pamatkritērijam. Latvijas nepilsoņa statuss vai tikai pastāvīga dzīvesvieta Latvijā balsstiesības parlamenta vēlēšanās nerada.

Atrašanās ārvalstīs pati par sevi Latvijas pilsonim balsstiesības neatņem. Ārvalstīs dzīvojošajiem vai īslaicīgi prom esošajiem vēlētājiem gan jāievēro konkrētajām vēlēšanām noteiktā balsošanas kārtība un termiņi. Informācija par iecirkņiem, balsošanas iespējām un nepieciešamajiem dokumentiem publicējama CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā.

Pirms vēlēšanām svarīgi pārbaudīt ne tikai savas balsstiesības, bet arī praktisko balsošanas veidu. Atsevišķām iespējām ārvalstīs vai pirms vēlēšanu dienas var būt iepriekšēji pieteikšanās termiņi. Aktivitātes prognozi var ietekmēt arī tas, cik ērti vēlētājiem ir pieejams piemērots balsošanas risinājums.

Kāpēc dienas gaitā redzamie skaitļi vēl nav gala rezultāts

Vēlēšanu dienā CVK var publicēt provizorisku aktivitāti pa noteiktiem laika posmiem. Šie dati palīdz saprast līdzdalības tempu, taču tie nav tas pats, kas galīgā aktivitāte pēc visu iecirkņu un balsošanas veidu apkopošanas.

Piemēram, rīta vai pēcpusdienas rādītājs neietver cilvēkus, kuri nobalsos vēlāk. Arī brīdī, kad iecirkņi Latvijā ir slēgti, kopējā statistika vēl var nebūt pilnīga, ja turpinās datu apkopošana, pārbaude vai ārvalstu iecirkņu informācijas pievienošana.

Provizoriskie skaitļi var mainīties vairāku iemeslu dēļ:

• vēl nav saņemti dati no visiem iecirkņiem;
• tiek pievienoti citi likumā paredzētie balsošanas veidi;
• iecirkņu ziņojumos tiek novērstas tehniskas vai ievades kļūdas;
• CVK precizē valsts kopējo statistiku pēc datu pārbaudes.

Tādēļ prognozi nevar izšķirt pēc dienas vidus tempa vai pirmās vēlēšanu nakts tabulas, ja tā apzīmēta kā provizoriska. Izšķirošs ir galīgais valsts kopējais procents. Rīgas, kāda novada vai ārvalstu iecirkņu aktivitāte atsevišķi nevar aizstāt visas Latvijas rādītāju.

Kas var virzīt aktivitāti virs vai zem 60%

Pirms balsošanas nav iespējams droši zināt, kurā sliekšņa pusē nonāks galīgais rezultāts. Sabiedriskās domas aptaujas var raksturot cilvēku nodomus, taču nodoms piedalīties nav tas pats, kas reģistrēta balss vēlēšanu dienā.

JĀ iznākumu var veicināt augsta sabiedrības interese par nākamās Saeimas sastāvu, cieša politiskā konkurence, aktīva vēlētāju mobilizācija un saprotama informācija par balsošanas iespējām. Nozīme var būt arī tam, cik viegli balsošana pieejama cilvēkiem ārpus deklarētās dzīvesvietas vai ārvalstīs.

NĒ iznākuma iespēju var palielināt politiska atsvešinātība, neizlēmība, praktiski šķēršļi vai pārliecība, ka viena balss neko nemainīs. Piedalīšanos vēlēšanu dienā var ietekmēt arī laikapstākļi, pārvietošanās iespējas un neparedzēti notikumi, taču nevienu faktoru atsevišķi nevajadzētu pasludināt par izšķirošu bez datiem.

Īpaša piesardzība vajadzīga, interpretējot agrīno aktivitāti. Spēcīgs rīta temps vēl negarantē 60% sasniegšanu, bet lēnāks sākums automātiski nenozīmē rezultātu zem sliekšņa. Vēlētāju plūsma dažādos dienas posmos un teritorijās var būt nevienmērīga.

Kā tiks noteikts JĀ vai NĒ iznākums

Pēc vēlēšanām vispirms jāpārbauda, vai CVK publicētais rādītājs ir galīgs un attiecas uz Latviju kopumā. Tad to tieši salīdzina ar 60,00% robežu, neveidojot savu pašvaldību vidējo un nepārrēķinot tikai daļu iecirkņu.

JĀ tiek noteikts, ja pēdējais galīgais CVK rādītājs ir 60,00% vai vairāk. NĒ tiek noteikts, ja tas ir kaut nedaudz zemāks. Ja CVK pēc sākotnējās publikācijas labo gala statistiku, spēkā ir jaunākā galīgā versija.

Par izšķirošu nav uzskatāma partijas publikācija, sociālo tīklu ieraksts, medija paša aprēķins vai aptauja pie iecirkņiem. Tie var palīdzēt sekot vēlēšanu gaitai, bet galīgo aktivitāti Latvijā nosaka CVK apkopotie rezultāti.

Kur vēlēšanu dienā pārbaudīt oficiālo aktivitāti

Dienas gaitā informācija jāmeklē CVK tīmekļvietnē un tās Saeimas vēlēšanu sadaļā. Pie katras tabulas vai paziņojuma būtiski pārbaudīt, vai dati ir provizoriski vai galīgi, uz kuru laiku tie attiecas un vai aptver visu valsti.

Svarīgākais nākamais atskaites punkts būs CVK galīgās valsts kopējās aktivitātes publicēšana pēc 3. oktobra balsojuma. Tikai tad 60% jautājumam būs pārbaudāma un viennozīmīga atbilde.

Avots: Likumi.lv