Latvijas karogs pie mājām: obligātie datumi un vēsture

Latvijas valsts karogs pie publiskām, privātām un dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto piecos svētku un atceres datumos, bet vēl piecās piemiņas dienās tas lietojams sēru noformējumā. Māju īpašniekiem un pārvaldniekiem svarīgi zināt ne tikai datumus, bet arī atšķirību starp karogu pie kāta un pusmastā nolaistu karogu.

Autors: Kinoteikumi redakcija | 2026. gada 27. augusts

Latvijas karogs ir valstiskuma un vēsturiskās atmiņas zīme

Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā lietošana pie mājām nav tikai ēkas noformēšana: noteiktās dienās karogs apliecina valstiskumu, bet sēru noformējumā — kopīgu vēsturisko atmiņu.

Par sarkanbaltsarkanā karoga senāko rakstīto pieminējumu parasti uzskata 13. gadsimta Atskaņu hronikas vēstījumu par karogu, ar kuru saistīti karavīri no Cēsīm. Šis avots ir būtisks Latvijas karoga vēstures stāstā, taču viduslaiku apraksts nav pielīdzināms mūsdienu juridiski standartizētam valsts karogam.

Pašreizējais vizuālais risinājums veidojās latviešu valstiskuma kustības laikā 20. gadsimta sākumā. Mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā palīdzēja nostiprināt karoga veidolu, kas pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ieguva oficiālu statusu.

Okupācijas laikā neatkarīgās Latvijas simbolu publiska lietošana tika apspiesta. Atmodas gados sarkanbaltsarkanais karogs atkal kļuva par redzamu valstiskās neatkarības prasības zīmi, bet vēl pirms neatkarības atjaunošanas tas atguva valsts karoga statusu.

Valsts prezidenta kanceleja Latvijas karogu raksturo kā vienu no valsts nacionālajiem simboliem. Savukārt tā precīzu izskatu un lietošanas kārtību nosaka Latvijas valsts karoga likums.

Ko Latvijas valsts karoga likums prasa ēku īpašniekiem

Likums nosaka dienas, kad Latvijas valsts karogs obligāti novietojams pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tādējādi prasība attiecas gan uz valsts un pašvaldību ēkām, gan uzņēmumu namiem, privātmājām un daudzdzīvokļu mājām.

Privātmājā par karoga novietošanu praktiski rūpējas īpašnieks vai ēkas tiesiskais valdītājs. Daudzdzīvokļu namā šo pienākumu parasti organizē pārvaldnieks vai cita mājas pārvaldīšanā noteikta persona. Iedzīvotājiem ir vērts laikus noskaidrot, kur glabājas karogs un kas atbild par tā izlikšanu.

Karogu drīkst novietot arī citās valsts, pašvaldības, ģimenes vai kultūras norisēm nozīmīgās dienās. Brīvprātīga lietošana tomēr neatceļ pienākumu ievērot karoga izskata un cieņpilnas izmantošanas prasības.

Datumi, kad karogs pie ēkām jānovieto obligāti

Likuma noteiktie datumi un attiecīgais lietošanas veids ir šādi:

Parastā noformējumā karogs jānovieto 1. maijā — Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā; 4. maijā — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā; 21. augustā — konstitucionālā likuma pieņemšanas dienā; 11. novembrī — Lāčplēša dienā; un 18. novembrī — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā.

Sēru noformējums nepieciešams 25. martā un 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus; 17. jūnijā — Latvijas Republikas okupācijas dienā; 4. jūlijā — ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā; un decembra pirmajā svētdienā — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā.

Decembra datums katru gadu mainās, jo likumā norādīta mēneša pirmā svētdiena, nevis konkrēts datums. Plānojot ēkas apsaimniekošanas darbus, šī diena kalendārā jāatzīmē atsevišķi.

Kā atšķiras parastais un sēru noformējums

Pie ēkas karoga turētājā ievietotam karogam sēru noformējumā virs karoga piestiprina melnu lenti. Ja karogs tiek uzvilkts mastā, sēras izsaka, nolaižot to pusmastā; šādā gadījumā melno lenti nepievieno.

Lai karogu mastā novietotu pusmastā, to vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž līdz sēru stāvoklim. Noņemot karogu, rīkojas pretējā secībā — vispirms uzvelk līdz augšai un tikai tad nolaiž pavisam.

Parastā noformējumā melnas lentes nav un mastā karogs tiek uzvilkts līdz augšai. Karoga novietošana zemāk vien bez saprotama sēru noformējuma var radīt nepareizu iespaidu, tādēļ jāievēro izvēlētajam stiprinājuma veidam atbilstoša kārtība.

Tīrs un nebojāts karogs ir praktiska prasība, nevis formalitāte

Latvijas valsts karogam ir divas karmīnsarkanas joslas un horizontāla balta josla starp tām. Joslu attiecība ir 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība — 1:2. Nejauši izvēlēts sarkanās krāsas tonis vai nepareizas proporcijas neatbilst noteiktajam valsts simbola standartam.

Pirms katras obligātās karoga dienas jāpārbauda:

• vai audums nav saplēsts, izdilis, izbalējis vai netīrs;
• vai balto joslu nav iekrāsojis mitrums vai sarkanā auduma krāsa;
• vai kāts, turētājs un stiprinājumi ir droši;
• vai karogs brīvi plīvo un neskar zemi, jumtu, augus vai citus šķēršļus;
• vai sēru dienai sagatavota atbilstoša melnā lente vai mastā iespējams pusmasta stāvoklis.

Stiprs vējš un ilgstošs lietus audumu nolieto ievērojami ātrāk, tāpēc karogu nav ieteicams visu gadu atstāt ārā bez pārbaudes. Ja karogs kļuvis acīmredzami bojāts vai izbalējis, tas jānomaina, nevis jālieto tikai pienākuma formālai izpildei.

Karogu nav pieļaujams papildināt ar uzrakstiem, zīmējumiem vai dekoratīviem elementiem, kas maina valsts simbola veidolu. Arī sēru lente nav rotājums — tā izmantojama tikai atbilstošajā noformējumā.

Ja rodas šaubas par konkrēta turētāja, masta vai lentes lietošanu, drošākais orientieris ir Latvijas valsts karoga likuma aktuālā redakcija un uz tās pamata izdotie noteikumi. Īpaša uzmanība kalendārā katru gadu jāpievērš decembra pirmajai svētdienai, jo tās datums nav nemainīgs.

Avots: Likumi.lv