Kā Latvijas digitālajos krājumos pārbaudīt vēstures avotu

1. oktobrim šajā materiālā nav apstiprināta konkrēta Latvijas vēstures notikuma gadadiena. Tāpēc tā vietā lasītājs var izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālos krājumus un Latvijas Nacionālā arhīva resursus, lai meklētu periodiku, fotogrāfijas un dokumentus, pārbaudītu to datējumu un precīzi norādītu, no kurienes informācija iegūta. Šāda pieeja noder gan pētot vienu konkrētu dienu, gan meklējot liecības par vietu, personu vai plašāku laikposmu.

Kur meklēt Latvijas vēstures avotus

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir Latvijas nacionālā bibliotēka, un tās vietne ir sākumpunkts digitālo krājumu meklēšanai (lnb.lv). Periodika var palīdzēt noskaidrot, ko par notikumu rakstīja tā laika prese; fotogrāfijas ļauj pētīt vietas un cilvēku attēlojumu; dokumenti var sniegt liecības par iestāžu vai personu vēsturi. Pieejamie materiāli un meklēšanas iespējas var atšķirties, tāpēc sāciet ar konkrētu avota veidu vai tēmu un apskatiet bibliotēkas norādes par krājumiem.

Latvijas Nacionālais arhīvs ir valsts arhīvu sistēmas iestāde. Tā vietnē var meklēt informāciju par arhīva krājumiem, pakalpojumiem un dokumentu pieejamību. Ja vajadzīgais materiāls nav apskatāms tiešsaistē, arhīva informācija palīdz noskaidrot, kur vērsties tālāk. Bibliotēkas un arhīva krājumi var papildināt viens otru, taču piemērotākais meklēšanas ceļš atkarīgs no tā, kāda veida liecību meklējat.

• LNB: periodikas, grāmatu, attēlu un citu digitalizētu materiālu meklēšanai.
• Latvijas Nacionālais arhīvs: dokumentu aprakstiem un informācijai par arhīva krājumiem un pakalpojumiem.

Kā soli pa solim meklēt digitālajos krājumos

Pirms meklēšanas pierakstiet, ko vēlaties noskaidrot. Datums var būt tikai viena norāde: noder arī vietas nosaukums, personas vārds, notikuma apzīmējums, iestāde vai aptuvens laikposms. Skaidrs jautājums palīdz izvēlēties avota veidu un vēlāk atšķirt faktu, ko materiāls patiešām apliecina, no pieņēmuma.

1. Izvēlieties avota veidu. Ja meklējat, ko par notikumu rakstīja laikraksti, sāciet ar periodiku. Ja interesē vietas vai cilvēka attēlojums, meklējiet fotogrāfijas. Administratīvai vai personiskai vēsturei piemērotāki var būt dokumenti.
2. Izmēģiniet vairākus atslēgvārdus. Meklējiet personas vai vietas nosaukumu un arī tā vēsturiskās rakstības variantus. Vecākos materiālos nosaukumi un pareizrakstība var atšķirties no mūsdienu lietojuma.
3. Sašauriniet laikposmu, ja meklētājs to ļauj. Sākumā izmantojiet plašāku periodu, pēc pirmajiem rezultātiem to precizējot. Pārāk šaurs sākotnējais meklējums var neuzrādīt materiālus, kuru aprakstā lietots cits datējums vai nosaukuma variants.
4. Atveriet pašu materiālu. Rezultāta nosaukums vai datubāzes apraksts ir norāde, nevis visa liecība. Apskatiet digitalizēto lapu, attēlu vai dokumentu un tam pievienotos metadatus — kataloga informāciju par materiālu.
5. Saglabājiet ieraksta saiti un aprakstu. Tas ļaus atgriezties pie konkrētās vienības un sniegt citiem lasītājiem pārbaudāmu atsauci.

Ja meklējat konkrētu dienu, izmēģiniet datumu gan ciparos, gan vārdos un pārbaudiet, kuram kalendārajam gadam tas atbilst. Periodikas numura izdošanas datums ne vienmēr sakrīt ar rakstā aprakstītā notikuma datumu, tāpēc jāizlasa arī pats teksts.

Kā pārbaudīt, ko datums patiesībā apzīmē

Avota datējums var norādīt uz dažādām lietām: dokumenta izveides laiku, fotogrāfijas uzņemšanas brīdi, laikraksta numura izdošanas dienu vai notikuma norises laiku. Pirms izdarāt secinājumu, noskaidrojiet, kurš datums redzams pašā materiālā un kurš norādīts kataloga aprakstā. Šīs norādes var atšķirties, un atšķirība jāatspoguļo arī tekstā par avotu.

Pārbaudiet datumu vismaz trīs vietās, ja tās ir pieejamas:

• Pašā avotā: virsrakstā, dokumenta tekstā, parakstā, zīmogā vai laikraksta numura norādē.
• Krājuma aprakstā: kataloga ierakstā var būt norādīts datējums, autors vai izdevējs un materiāla veids.
• Kontekstā: salīdziniet avota saturu ar citu laikabiedru materiālu vai uzticamu institūcijas aprakstu.

Fotogrāfijai norādītais gads var būt aptuvens vai saistīts ar apraksta sagatavošanu, nevis uzņemšanas dienu. Savukārt vēlāk izdots laikraksts vai dokuments var atstāstīt agrāku notikumu. Ja precīza datuma avotā nav, norādiet aptuvenu datējumu vai avotā minēto periodu; nepasniedziet to kā konkrētu dienu.

Kā korekti norādīt atrasto materiālu

Atsaucei jāpalīdz citam lasītājam atrast to pašu avotu. Norādiet iestādi, materiāla nosaukumu vai aprakstu, datējumu, ja tas ir zināms, un tiešo saiti uz ierakstu vai digitalizēto vienību. Ja katalogā ir identifikators, iekļaujiet arī to. Saite uz konkrēto materiālu ir noderīgāka par saiti tikai uz iestādes sākumlapu.

Vienkāršs pieraksta paraugs:

Iestāde. Materiāla nosaukums vai apraksts, datējums. Krājuma vai kataloga ieraksta saite, piekļuves datums.

Ja datums norādīts tikai kataloga aprakstā, formulējiet to skaidri, piemēram: “kataloga ierakstā datēts ar…”. Ja pašā dokumentā redzama cita datuma norāde, uzrādiet abas un paskaidrojiet, ko katra apzīmē. Tādējādi atsauce parāda ne tikai to, kur materiāls atrasts, bet arī to, cik precīzu datējumu ļauj apgalvot pats avots.

Ko šajā gadījumā var secināt par 22. oktobri

LNB un Latvijas Nacionālā arhīva sākumlapas apliecina iestāžu identitāti un to lomu, taču šeit izmantotā informācija neapstiprina konkrēta Latvijas vēstures notikuma vai personas saistību ar 22. oktobri. Tāpēc šis datums nav pasniegts kā gadadiena, un konkrēts vēsturisks piemērs nav pievienots bez pirmavota saites.

Ja meklēšanā atrodat materiālu, kas šķiet saistīts ar šo datumu, vispirms pārbaudiet, vai tas attiecas uz notikumu, avota izdošanu vai vēlāk sagatavotu aprakstu. Šī atšķirība ļauj precīzi norādīt, ko pirmavots apliecina un ko tas neļauj secināt.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka