Kā sagatavot dzīvokli apkures sezonai ar maziem tēriņiem

Septembris Latvijā ir piemērots laiks, lai pārbaudītu logus, radiatorus un ventilāciju, pirms sākas auksts un mitrs laiks. Daudzus siltuma zudumus iespējams mazināt vienā pēcpusdienā, izmantojot jaunus blīvējumus, logu termoplēvi un citus lētus risinājumus. Svarīgi ir ne tikai saglabāt siltumu, bet arī nepasliktināt gaisa apmaiņu.

Autors: Kinoteikumi redakcija. Atjaunināts 2026. gada 30. augustā.

Būtība īsumā

• Pārbaudiet logu blīvējumus un noregulējiet furnitūru, pirms līmējat papildu materiālus.
• Atgaisojiet radiatoru tikai tad, ja tā augšdaļa pēc apkures ieslēgšanas paliek auksta.
• Neaizsedziet radiatorus ar mēbelēm, aizkariem vai dekoratīviem paneļiem.
• Ventilācijas lūkas nedrīkst aizlīmēt, pat ja no tām jūtama vēsa gaisa plūsma.

Vispirms atrodiet vietas, pa kurām dzīvoklis zaudē siltumu

Sāciet ar vienkāršu telpu apskati. Pārbaudiet logu un balkona durvju malas, ārdurvju apakšu, palodžu savienojumus, cauruļu ievadus un ārējo sienu stūrus. Auksta virsma ne vienmēr nozīmē caurvēju, tādēļ uzmanība jāpievērš tieši kustīgai gaisa plūsmai.

Loga blīvumu var pārbaudīt ar papīra lapu. Ievietojiet to starp rāmi un vērtni, aizveriet logu un mēģiniet izvilkt. Ja papīrs vairākās vietās izslīd bez pretestības, blīvējums var būt nodilis vai furnitūrai nepieciešama regulēšana.

Pārbaudi veiciet visā loga perimetrā. Viena vaļīga vieta var liecināt par nepareizi noregulētu vērtni, nevis par nepieciešamību mainīt visu blīvējumu. Ja logs ķeras, ir nosēdies vai neaizveras vienmērīgi, drošāk ir sākt ar furnitūras pārbaudi.

Nelietojiet sveci vai citu atklātu liesmu caurvēja meklēšanai. Drošāka izvēle ir plāna papīra strēmele vai viegli samitrināta plauksta.

Logu blīvējumu nomaiņa un termoplēves uzstādīšana

Vecs gumijas blīvējums parasti kļūst ciets, saplaisā vai vairs neatgūst formu pēc saspiešanas. Pirms jauna blīvējuma iegādes noskaidrojiet esošā profilu un biezumu. Pārāk biezs materiāls var apgrūtināt loga aizvēršanu un radīt papildu slodzi furnitūrai.

Blīvējuma nomaiņas secība:

1. Noņemiet veco materiālu un notīriet gropi vai līmēšanas virsmu.
2. Ļaujiet virsmai pilnībā nožūt.
3. Piestipriniet jauno blīvējumu bez pārmērīgas izstiepšanas.
4. Stūros veidojiet ciešus savienojumus, neatstājot spraugas.
5. Aizveriet logu un pārbaudiet, vai rokturis kustas bez pārmērīga spēka.

Pašlīmējošs blīvējums ir piemērots vienkāršiem koka logiem un durvīm, taču moderniem PVC vai koka pakešu logiem bieži vajadzīgs konkrētajai sistēmai paredzēts profils. Nekustīgas plaisas starp rāmi, palodzi un sienu var aizpildīt ar attiecīgajai virsmai piemērotu hermētiķi. Ar hermētiķi nedrīkst aizpildīt drenāžas atveres.

Logu termoplēve ir lēts sezonāls risinājums stiklojumam, kas aukstumā rada izteiktu diskomfortu. Plēvi nostiprina pie tīra rāmja ar komplektā paredzēto līmlenti un nostiepj atbilstoši ražotāja norādēm. Tā izveido papildu gaisa slāni, taču neaizstāj bojātu stikla paketi vai profesionālu loga remontu.

Termoplēve nedrīkst nosegt logā iebūvētu ventilācijas vārstu, rokturi vai avārijas atvēršanas iespēju. Pirms uzstādīšanas pārliecinieties, ka logs un savienojumi ir sausi, lai zem plēves neieslēgtu mitrumu.

Radiatoru sagatavošana vienmērīgai apkurei

Pirms apkures sezonas notīriet putekļus no radiatora virsmas un spraugām. Putekļus visērtāk savākt ar šauru putekļsūcēja uzgali vai garu radiatoru birsti. Nenovietojiet dīvānu, skapi vai biezu aizkaru tieši radiatora priekšā, jo tas kavē siltā gaisa kustību telpā.

Radiatora atgaisošana ir vajadzīga, ja pēc apkures ieslēgšanas tā augšdaļa paliek auksta, dzirdama burbuļošana vai siltums sadalās nevienmērīgi. Ja radiators visā mājā vēl ir auksts, problēma var būt kopējās sistēmas darbībā, nevis konkrētajā dzīvoklī.

Droša radiatora atgaisošana

1. Samaziniet termostatisko regulatoru un, ja iespējams, uz īsu brīdi apturiet individuālās sistēmas cirkulāciju.
2. Pagaidiet, līdz radiators vairs nav ļoti karsts.
3. Zem atgaisošanas vārsta novietojiet trauku un drānu.
4. Ar paredzēto atslēgu lēni atveriet vārstu, līdz dzirdama gaisa izplūde.
5. Kad sāk plūst vienmērīga ūdens strūkla, vārstu uzmanīgi aizveriet.
6. Noslaukiet savienojumu un pārbaudiet, vai nav noplūdes.

Dzīvoklī ar individuālu apkures katlu pēc atgaisošanas pārbaudiet sistēmas spiedienu un rīkojieties tikai saskaņā ar iekārtas instrukciju. Centralizētās apkures mājā nevajag patvaļīgi papildināt sistēmu, izlaist lielu ūdens daudzumu vai izjaukt ventili. Ja vārsts ir bojāts, iestrēdzis vai sāk pilēt, sazinieties ar ēkas apsaimniekotāju.

Auksta radiatora apakšdaļa var liecināt par nosēdumiem, bet viens auksts radiators — par aizvērtu vārstu vai sistēmas balansēšanas problēmu. Šādā gadījumā atkārtota atgaisošana ne vienmēr palīdz, un vajadzīga speciālista pārbaude.

Lēti risinājumi, kas uzlabo komfortu

Pirms dārgiem remontdarbiem izmēģiniet risinājumus, kurus iespējams uzstādīt bez būtiskas iejaukšanās konstrukcijās:

• pašlīmējošs blīvējums logiem un durvīm, ja izvēlēts pareizais biezums;
• caurspīdīga termoplēve retāk atveramiem logiem;
• durvju apakšmalas blīve, kas netraucē durvīm droši aizvērties;
• atstarojošs panelis aiz radiatora pie aukstas ārējās sienas;
• biezāki aizkari naktij, ja tie nekarājas radiatora priekšā;
• paklājs uz izteikti aukstas grīdas komforta uzlabošanai;
• vienkāršs termometrs un higrometrs telpas temperatūras un mitruma novērošanai;
• noņemami blīvējuma ieliktņi reti lietotām balkona durvīm.

Atstarojošajam panelim jābūt paredzētam lietošanai aiz sildķermeņiem. To piestiprina pie sienas, ievērojot radiatora un materiāla ražotāja norādītos attālumus. Nelieciet nejaušu plastmasu, kartonu vai viegli uzliesmojošu materiālu tieši pie karsta radiatora.

Šie pasākumi galvenokārt samazina caurvēju un uzlabo sajūtu telpā. Tie nevar novērst mitras sienas, bojātu loga paketi, nepietiekamu ēkas siltinājumu vai nepareizi noregulētu apkures sistēmu.

Ventilācija jāpasargā arī aukstā laikā

Mēģinājums pilnībā noslēgt dzīvokli var paaugstināt mitrumu, veicināt kondensātu un pasliktināt gaisa kvalitāti. Neaizsedziet ventilācijas restes, pieplūdes vārstus un durvju gaisa spraugas, kas paredzētas telpu ventilācijai.

Tas ir īpaši svarīgi mājokļos ar gāzes plīti, apkures katlu vai citu iekārtu, kurai darbībai nepieciešama gaisa pieplūde. Ja rodas aizdomas par nepietiekamu vilkmi, ventilācijas sistēmu jāpārbauda apsaimniekotājam vai kvalificētam speciālistam.

Aukstā laikā telpas labāk vēdināt īsi un intensīvi, plaši atverot logu, nevis daudzas stundas turot to nelielā spraugā. Vēdināšanas laikā samaziniet radiatora termostatisko regulatoru, bet pēc loga aizvēršanas atjaunojiet iepriekšējo iestatījumu.

Higrometrs palīdz pamanīt, vai pēc blīvējumu uzstādīšanas mitrums regulāri pieaug. Par brīdinājuma pazīmēm uzskatāms ilgstošs kondensāts uz logiem, mitri stūri, pelējuma smarža vai redzami plankumi. Šādā situācijā jāmeklē mitruma cēlonis, nevis jānoslēdz ventilācija vēl ciešāk.

Vienas pēcpusdienas sagatavošanās plāns

Atvēliet aptuveni divas stundas un darbus veiciet noteiktā secībā:

1. Atbrīvojiet piekļuvi logiem, balkona durvīm un radiatoriem.
2. Ar papīra lapu pārbaudiet katra loga un durvju blīvumu.
3. Notīriet rāmjus un nomainiet tikai bojātos blīvējumus.
4. Aizpildiet nekustīgas spraugas ar piemērotu hermētiķi, neaizskarot drenāžu un ventilāciju.
5. Notīriet radiatorus un pārvietojiet priekšmetus, kas kavē siltuma plūsmu.
6. Pēc apkures ieslēgšanas pārbaudiet radiatoru temperatūru un vajadzības gadījumā tos atgaisojiet.
7. Uzstādiet termoplēvi vai atstarojošo paneli tikai tur, kur tas patiešām nepieciešams.
8. Pārbaudiet, vai visas ventilācijas atveres ir brīvas.

Pirmajā aukstajā un vējainajā vakarā vēlreiz pārbaudiet logu malas, telpu mitrumu un radiatoru darbību. Ja saglabājas spēcīgs caurvējš, kondensāts vai nevienmērīga apkure, nākamais solis ir logu meistara, apsaimniekotāja vai apkures speciālista pārbaude.

Avots: Editorial research